Izstāde SKATA PUNKTI: PAR ILŪZIJĀM, UZTVERI UN TO, KĀDĒĻ MĒS REDZAM PASAULI ATŠĶIRĪGI (30.03.23.–29.04.23.)
Vai esi kādreiz domājis, kāpēc dažādi cilvēki vienu un to pašu lietu var uztvert atšķirīgi? Tas, ko mēs uztveram, nav precīzs realitātes atspulgs, bet gan stāsts, ko rada mūsu smadzenes. Šis stāsts ir subjektīvs un atkarīgs no mūsu zināšanām, pieņēmumiem un gaidām. Tas ir atkarīgs no katra unikālā skata punkta.
Izstādē "Skata punkti" ir skatāmas itāļu zinātnieka Baindžo Pinnas (Baingio Pinna) un japāņu zinātnieka Akijoši Kitaokas (Akiyoshi Kitaoka) radītās vizuālās ilūzijas. Izstāde veidota Atvērtās zinātnes mēneša ietvaros un tapusi sadarbībā ar vizuālās uztveres pētnieku prof. Baindžo Pinnu un uztveres un kognitīvo zinātņu pētnieku prof. Jurģi Šķilteru.
Pinnas jeb šķietamās rotācijas ilūzija
Šajā attēlā redzami divi nekustīgi riņķi, kas iluzori rotē pretējos virzienos. Skatienu fokusējot uz centrālo punktu un tuvojoties attēlam, iekšējais riņķis šķietami rotē pretēji pulksteņrādītāja virzienam, bet ārējais – pulksteņrādītāja virzienā. Rotācijas virziens mainās uz pretējo, ja no attēla attālināmies. Savukārt rotācijas ātrums ir atkarīgs no vērotāja kustības ātruma. Šo šķietamās rotācijas ilūziju pirmo reizi 2000. gadā aprakstīja itāļu zinātnieks Baindžo Pinna (Baingio Pinna).Baindžo Pinna ir viens no vadošajiem vizuālās uztveres pētniekiem pasaulē, viņš ir psiholoģijas profesors Sassari Universitātē Sardīnijā, kā arī viesprofesors Rīgas Stradiņa Universitātē. Pinnas atklātie vizuālās uztveres principi un ilūzijas, piemēram, ūdenskrāsu un šķietamās rotācijas ilūzijas, ir daudzu mūsdienu uztveres pētījumu pamatā. Izstādē apskatāmās ilustrācijas, - balstoties savos vai citu pētnieku aprakstī tos uztveres fenomenos, veidojis Baindžo Pinna.
Kāpēc ilūzijas? Cilvēks ik mirkli saņem informāciju par ārpasauli un pārveido to uztverē. Sajūtu jeb maņu ievadinformācijas apstrāde ir fizioloģisks, neirāls process. Uztvere savukārt ir kvalitatīvi atšķirīgs, evolucionāri adaptīvs procesu kopums, kas mūsu maņu sniegto informāciju pārveido mums iespējami optimālā veidā. Tādējādi mūsu uztveres uzdevums nav ārpasaules informāciju atveidot precīzi vai atbilstoši realitātei, bet drīzāk formātā, kas ir efektīvi apjēdzams. Ilūzijas ir ekstrēmi piemēri tam, kas notiek jebkurā uztveres procesā un ik brīdi mums nonākot saskarē ar ārējo pasauli. Tāpēc ilūziju pētniecība nekad nav pašmērķīga vai kariķēta ilustrācija tam, cik kuriozi uztvere var atšķirties no “reālās pasaules”. Šie pētījumi palīdz izprast, kas ir tie transformācijas principi, kas sajūtu informāciju pārveido un sakārto uztveres rezultātā.
Prof. Jurģis Šķilters, LU DF Uztveres un kognitīvo zinātņu laboratorija
