ANATOMIJA un ĀRPUS TĀS // ANATOMY & BEYOND
Nīna Selārsa // Nina Sellars
Aptveršana // Apprehension
Dr. Nīna Selārsa ir māksliniece, rakstniece un kuratore. Viņa pēta to, kā anatomijas zinātne gan pagātnē, gan mūsdienās ir ietekmējusi un ietekmē mūsu identitāti un subjektīvo ķermeņa izpratni. Nīna Selārsa ir izstāžu un publisko programmu kuratore Harija Brūksa Allena Anatomijas un Patoloģijas muzejā Melburnas universitātē. Viņa ir viespētniece Lietišķās mākslas un zinātnes muzejā, Sidenjā, Austrālijā. Vairāk par viņas darbiem var lasīt šeit.
Izstādē ANATOMY & BEYOND ir apskatāms Nīnas Selārsas darbs "Aptveršana".
Darba “Aptveršana” pamatā izmantots 19. gadsimtā veidots preparētas rokas vaska modelis, kas glabājās Melburnas universitātes kolekcijā Austrālijā. Tas pārveidots par digitālu, animētu 3D objektu. 1890. gadā slavenajā Parīzes “Maison Tramond” darbnīcā izveidotā roka tagad ir animēta gandrīz kā dzīva.
Šī oriģinālās rokas digitālā dvīņa kustību horeogrāfiju veido trīs žesti, kurus romiešu orators Kvintiliāns aprakstīja savā mācību grāmatā oratoriem “Institutio Oratoria” (A.D. 95. gads). Viņš uzskatīja, ka “kamēr citas ķermeņa daļas runātājam tikai palīdz, rokas būtībā runā pašas par sevi”.
Izrāde sākas ar deklamāciju — žestu, kurš norāda “pagaidiet brīdi” vai “pievērsiet uzmanību” — paceltas rokas rādītājpirksts norāda augšup, bet trīs pārējie pirksti ir saliekti plaukstā.
Šim žestam seko nākamais — eksordijs, kas norāda “es tūlīt runāšu” – vidējais pirkstu pieskāries īkšķim, pārējie trīs pirksti izstiepti, roka ar vieglu kustību tiek virzīta uz priekšu.
Noslēguma žests attēlo izbrīnu – labā roka nedaudz pavēršas augšup, pirksti viens pēc otra tiek piespiesti plaukstai, sākot ar mazo pirkstiņu; tad plaukstu atver un pagriež.
Izbrīns liek mums spert soli uz priekšu un veikt atklājumus. Rokas ne tikai nodod sensoro informāciju zinātkārajam prātam, bet arī lielā mērā pauž mūsu gribu. Ievērojamais mākslas vēsturnieks Mārtins Kemps (Martin Kemp) savā esejā “The Handy Worke of the Incomprehensible Creator” (2000) norāda, ka rokas mehānisms ticis uzskatīts par perfekti veidotu “aptveršanai”, jēdzienā ietverot dubulto nozīmi — gan “satveršanu”, gan jaunu ideju apzināšanos.
Darbs radīts sadarbībā ar Harija Brūksa Allena Anatomijas un Patoloģijas muzeju, Melburnas universitāti un tās Muzeju un kolekciju studentu projekta grupu, Džesiju Frenču (Jessie French) un Maro Pebo. Viktors Torress (Victor Torres; Climanyaro) palīdzēja izveidot 3D modeli, bet Gavans Mitčels (Gavan Mitchell) veica Artec skenēšanu.
2021. gada 25. augustā Anatomijas muzejā norisinājās starptautisks simpozijs ANATOMY & BEYOND. Nīnas Selārsas lekcijas "Anatomy Museums of a Critical Posthumanist" (Kritisikā posthumānista anatomijas muzeji) ierakstu iespējams noskatīties šeit:
Izstāde ANATOMY & BEYOND Anatomijas muzejā būs apskatāma līdz 31. janvārim. Izstādes kuratore ir medicīnas māksliniece Paskāla Poljē (Pascale Pollier, Beļģija/Lielbritānija). Izstāde tapusi sadarbībā ar AEIMS (Association Européenne des Illustrateurs Medicaux et Scientifiques), BIOMAB (Biological and Medical Art in Belgium), ARSIC (Art Researches Science international Collaborations) un MAA (The Medical Artists’ Association of Great Britain). Projektu atbalsta Beļģijas vēstniecība Zviedrijā un Latvijā, Flandrijas valdības pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs, Vezālija trasts un Beļģijas goda konsuls Latvijā Dr. Didzis Gavars.
