Mēs esam gandrīz droši, ka cilvēka smadzenēs notiek visi domāšanas procesi. Ir leģenda ka Anatomijas muzejā atrodas filozofa Kaliastra Žakova smadzenes, kuram 1926. gadā šeit tikusi veikta balzamēšanas procedūra. Aculiecinieki apgalvo, ka smadzenes bijušas lielas.

Cilvēka ķermenī ir orgāns, kas tiek izveidots tikai īpašos gadījumos. Turklāt, tam ir derīguma termiņš, kam beidzoties, orgāns tiek iznīcināts. 

Nieres ir slavenas ar to, ka tās filtrē asinis un veido urīnu, taču virsnieres ir slavenas ar to, ka reti kurš par tām ir dzirdējis. Taču par hormoniem, ko tās izdala gan ir dzirdēts, piemēram, par adrenalīnu, kas izdalās tad, kad mums draud briesmas.

“Ja ēdīsi vīnogas ar kauliņiem, iespējams dabūsi apendicītu!” Jeb, tā saucamo aklās zarnas iekaisumu, kas patiesībā nav aklās zarnas, bet aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums. Un visticamāk, ka nekādi kauliņi pie tā nav vainojami.

1930. gados muzejā varēja iegādāties arī īstus cilvēka skeletus. “Ģindeņa sastādīšana” bija laikietilpīgs un piņķerīgs process, kura laikā kaulu galos ar zobārsta urbi izveidoja mazus caurumiņus, lai kaulus varētu sastiprināt kopā ar stieplēm. Kopumā pārdošanai tolaik tika izveidoti 39 cilvēku skeleti. 

Smalkie ķērpjiem līdzīgie muzeja eksponāti ir korozijas preparāti. Šī ir trauslākā muzeja kolekcija, kas prasa īpašas rūpes. Preparāti tika veidoti orgānu dobumos vai asinsvados ievadot šķidru, bet ātri sacietējošu vielu. Muzeja kolekcijā ir ap 200 korozijas preparātu, ko prasmīgi pagatavojis preparators Jāzeps Poļikēvičs. 

Tetovēto ādu eksponāti ir savdabīga muzeja kolekcija, kas ataino tetovēšanās tradīciju Latvijā 20. gadsimta sākumā. Viena no sabiedrības daļām, kas tajā laikā bieži tetovējās, bija ieslodzītie. Muzeja kolekcijā ir kāds tetovējums, kas reiz rotājis cietumnieku, kam izpildīts nāvessods par kādu noziegumu. 

Slapjie preparāti ir cilvēka orgāni un ķermeņa daļas, kas konservēti īpašā šķīdumā, lai apturētu to dabīgo sadalīšanās procesu. Vēsturiski kā šis konservējos šķīdums tika izmantots gan spirts, gan formalīns, bet šobrīd izmantojam uz glicerīna bāzes veidotu konservantu. Noslēgtajos stikla traukos orgāni un ķermeņa daļas var saglabāties pat simtiem gadu. 

Vēl pāris gadu desmitus nesenā pagātnē katram medicīnas studentam bija “savs” galvaskauss. Mākslīgi modeļi, pat labi ilustrētas anatomijas grāmatas bija pieejamas ne katram, nemaz nerunājot par internetu vai mūsdienās tik ierastajām digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc īsts, privātā lietošanā nodots galvaskauss bija katra medicīnas studenta mācību procesa neatņemama sastāvdaļa.

Lasīt vairāk

Pirmais eksponāts, ko var aplūkot ienākot Anatomijas muzejā, ir kāda 27 gadus veca vīrieša skelets, kas muzejā atrodas jau no 1925. gada. Tas ir pirmais un līdz šim vienīgais brīvprātīgais ķermeņa novēlējums Anatomijas muzejam. Skelets arī ir viens no retajiem muzeja eksponātiem, kas stāsta ne tikai par anatomiju; tas stāsta arī par cilvēku, kuram tas reiz piederējis.

Anatomijas muzeja jaunajā ekspozīcijā starp konservētiem orgāniem un kauliem atrodas arī medicīnas un mākslas studentu anatomiskie zīmējumi. Vitrīnās izvietotie senie orgānu preparāti mijas ar modernām 3D anatomijas vizualizācijām, kurus veidojuši mūsdienu mākslinieki sadarbībā ar anatomiem. Kā vēsturiski veidojusies šī anatomijas un mākslas saite?

Anatomijas grāmatās rakstīts, ka cilvēka galvaskauss sastāv no 22 atsevišķiem, bet dzīves laikā cieši savā starpā saaugušiem kauliem. Taču Anatomijas muzeja galvaskausu kolekcijā redzams, ka dažreiz pie galvaskausa šuvēm sastopami nelieli, neregulāras formas papildkauliņi. Šādi kauliņi neietilpst galvaskausa normālajā anatomijā, bet ir individuāla variācija, kas sastopama diezgan bieži.

Par ledus anatomiju tēlaini sauc kādreiz lietotu preparātu pagatavošanas tehniku, kad ķermeni vai tā daļas sasaldēja, lai pēc tam veiktu griezumus. Šādi griezumi ļauj labāk izprast orgānu savstarpējo izvietojumu ķermenī jeb topogrāfisko anatomiju. Slavenākais ledus anatoms bija 19. gs. krievu ārsts Nikolajs Pirogovs. Leģenda vēsta, ka viņš šai anatomijas izpētes metodei iedvesmojies kādā aukstā Pēterburgas ziemā, vērojot tirgū saldētas cūkgaļas griezumus.