Janvāris katram esošajam, bijušajam vai topošajam studentam ir zināms kā sesijas laiks. Arī šajā janvārī satraukti studenti vēra Anatomijas muzeja durvis, lai nāktu mācīties vai apkopotu domas pirms izšķirīgā eksāmena. Nāca studenti, kas izbīlī saķēra galvu, nāca arī tādi, kas, cieši uzlūkodami skeleta modeli Gastonu, ar viņa palīdzību apguva vēl neiegaumētos skeleta kaulus. Muzeja preparāti šo skatu sesijas laikā ir vērojuši jau vairāk nekā 100 gadu.
Studenti mācās muzejā. 1970. gadi. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma.
Kā kuram ar anatomiju veicās pirms teju 100 gadiem, vislabāk zināja anatoms, profesors un anatomijas muzeja vadītājs Jēkabs Prīmanis (1892 – 1971). Viņš bija pazīstams ar savu omulīgo smaidu, laipnību un asprātībām, tomēr tas nemazināja studentu bailes no paša anatomijas eksāmena. Studentu starpā pat pastāvēja nerakstīts likums, ka lielākais kauns, ko medicīnas studiju laikā var piedzīvot – eksāmenā nezināt kādu atbildi uz Prīmaņa jautājumu. Un tas tiesa, cerot kļūt par ārstu un liekot anatomijas eksāmenu pie profesora, ar grāmatas palikšanu zem spilvena nebija gana. Galvenais bija disciplīna un nopietns skats uz dzīvi – profesors aicināja atmest jebkādas domas par izklaidēm un iemīlēšanos vismaz pirmos divus studiju gadus.
Savukārt 20. gadsimta 50. gados studenti sesijai bija izstrādājuši veselu plānu, pie kura ir jāpieturas – gribas to vai nē. 1958. gadā, laikrakstā ‘’Padomju mediķis’’, publicēti 6 soļi, kam sesijas laikā jāiziet cauri. Tie ir šādi:
1. sesija sākas ar brīnīšanos par to, cik biezas ir grāmatas, ko nāksies lasīt par kauliem, nerviem, asinsvadiem,
2. tam seko dziļš izmisums,
3. izmisums pārtop haosā un nespējā apkopot domas,
4. ir laiks dusmām un solījumiem pamest medicīnas studijas,
5. nomierināšanās un apskaidrības laiks,
6. intensīva mācīšanās, kam seko nenovēršams fināls – eksāmena nolikšana vai caurkrišana.
Studente liek anatomijas eksāmenu pie profesora Vasilija Kalberga. 1970. gadi. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma
“Intensīvās mācīšanās” stadijā, studenti mācījās visur. 1960. gadā laikraksts “Padomju Mediķis” aicināja studentus nelasīt grāmatas par cilvēka uzbūvi tramvajos, lai nebiedētu citus pasažierus. Kas vēl svarīgāk – noteikti nekāpt tramvajā ar padusē pasistu galvaskausu vai kādu kaulu fragmentu, kas jāapgūst pirms eksāmena. Protams, bija studenti, kas mudinājumus laida gar ausīm un brauca sabiedriskajā transportā, skaļi komentējot ne tikai to, kas redzams anatomijas atlantā, bet apspriežot arī to, kādas kaites varētu būt blakus sēdošajiem. Kāds pirmā kursa students, kas knapi nokārtojis anatomijas eksāmenu, reiz pat sācis kādu pasažieri konsultēt veselības jautājumos, sabaidot ar vissmagākajām slimībām. Kopš tā laika studenti tika aicināti slimības garāmgājējiem nenoteikt.
100 gadu laikā janvāris pirmo kursu medicīnas studentu vidū daudzējādā ziņā ir palicis nemainīgs. Tam liecinieks ir arī Anatomijas muzejs. Tikai šodien Anatomijas muzejs ir atvērts ne vien medicīnas studentiem, bet visiem, kam interesē cilvēka ķermenis - ikviens ir aicināts ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.
Muzejs visiem novēl veiksmīgu sesijas noslēgumu un nākamo semestri! Atgādinām, ka leģenda par to, ka muzejā glabājas anatomijas eksāmenā izkrituša medicīnas studenta skelets - nav patiesa!
