Par muzeju
RSU Anatomijas muzejs ir neparasts muzejs ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju. Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.–30. gados. Atrazdamās anatomikumā, kolekcija ir bijusi neatņemama Latvijas ārstu izglītības daļa 100 gadu garumā. Savukārt pašlaik muzejs ir atvērts visiem. Ikviens ir aicināts ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs, un iepazīt cilvēku ķermeņu dažādību. Skeleti, embriji, kauli, ķermeņa daļas un orgāni – to uzbūve un variācijas slimībā un veselībā. Te viss ir pa īstam.
Kolekcija
RSU Anatomijas muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem dažādu un neparastu objektu – cilvēka normālās un patoloģiskās anatomijas preparātiem, embrioloģijas, teratoloģijas (iedzimtās anomālijas), salīdzinošās anatomijas preparātiem, kā arī plaša antropoloģiskā materiāla, kas iegūts izrakumos un ekspedīcijās 20. gs. 20.–30. gados.
Slapjie preparāti
Tie ir dažādi orgāni, ķermeņa daļas vai veseli ķermeņi (piemēram, embriji), kas atrodas hermētiski noslēgtos stikla traukos konservējošā šķīdumā, kurā tie var saglabāties pat simtiem gadu. Vēsturiski preparātu konservācijai lietots formalīna šķīdums. Mūsdienās muzeja speciālisti preparātu saglabāšanai lieto nekaitīgu uz glicerīna bāzes veidotu Kaizerlinga III šķīdumu.
Osteoloģiskie (skeleta) preparāti
Muzeja kolekcijā ir uzkrāti kaulu preparāti no vissīkākā līdz milzīgākajam – glabājam pat vaļa skriemeli, kas savulaik izmantots Studentu zinātniskajā biedrībā kā savdabīgs sēdeklis. Skaita ziņā vislielākā ir kranioloģiskā (galvaskausu) kolekcija – muzejā glabājas ap 600 dažādu Latvijas iedzīvotāju galvaskausu, no kuriem vecākais ir 6. gadsimtā dzīvojuša senā zemgaļa galvaskauss, kas atrasts izrakumos Dobeles pusē. Savukārt visslavenākais un muzeja apmeklētājiem atmiņā paliekošākais eksponāts ir leģendām apvītais skelets Lukstiņš. 27 gadus vecais Jānis Teodors Lukstiņš (1898–1925) ir pirmais, kurš savu ķermeni brīvprātīgi dāvinājis anatomikumam. Viņa skelets Anatomijas muzejā atrodas kopš 1925. gada.
Korozijas preparāti
Tie ir smalkākie un trauslākie muzeja kolekcijā. Tie tika veidoti, piepildot dažādas mīksto audu daļas, piemēram, asinsvadus, limfvadus, žultsvadus vai bronhus ar speciālu, ātri sacietējošu šķīdumu, kas visbiežāk sastāvēja no metāla, vaska un krāsas. Pēc tam viss preparāts tika pārklāts ar kodīgu vielu, kas izšķīdināja neapstrādātās audu daļas, bet saglabāja tās, kas injicētas ar speciālo šķīdumu. Tas atklāja mežģīnēm līdzīgus smalki sazarotus tīklojumus – mūsu kolekcijā tādu ir ap 200, un tos visus pagatavojis Anatomijas muzeja ilggadējais preparators Jāzeps Poļikēvičs (1891–1938). Viņa "slepenā recepte" gan nav saglabājusies līdz mūsu dienām, bet paši filigrānie preparāti ir.
Ādas preparāti
Šī skaita ziņā nelielā, bet savdabīgā kolekcija ataino tetovējumu tradīciju Latvijā 20. gs. pirmajā pusē. Galvenokārt preparāti reprezentē jūrniekiem raksturīgos tetovējumus, bet daļa – kriminālās vides simboliku.
Ģipša atlējumi
Muzeja kolekcijā ir ap 200 ģipša atlējumu no dažādiem orgāniem un ķermeņa daļām. Jau no pašiem muzeja pirmsākumiem preparatori, atrodot kādu īpaši interesantu patoloģiju, ne tikai iekonservēja pašu preparātu, bet arī veidoja šī preparāta atlējumu ģipsī. Ģipša atlējumi tika veikti arī no dzīviem cilvēkiem, kuriem piemita kādas neparastas anomālijas. Tāda, piemēram, ir plašā plaukstu un pēdu patoloģiju – sindaktīliju un polidaktīliju – kolekcija. Saņemot ārstu ziņojumus par neparastām pacientu anomālijām, Anatomijas muzeja speciālisti devās pie viņiem, lai iemūžinātu šīs patoloģijas ģipša modeļos.
Fotoplates
Muzejs glabā līdz šim maz pētītu kolekciju – fotoplates, kas dokumentējušas muzeja vēsturi un dažādu patoloģiju attēlus, kā arī diapozitīvus, kas izmantoti par uzskates līdzekļiem gan medicīnas, gan mākslas studentiem anatomijas apgūšanā. Kopumā šajā kolekcijā ir ap 2000 vienību. Muzeja darbinieki strādā pie šīs kolekcijas sistematizēšanas un digitalizēšanas, lai padarītu to brīvi pieejamu visiem interesentiem.
Anketas un fotofilmas
Anatomijas muzejā glabājas arī plaša antropoloģiskā kolekcija, kas iegūta Anatomijas muzeja "cilvēkmērītāju" ekspedīcijās 20. gs. 20.–30. gados. Tajās rodamas unikālas liecības par Latvijas iedzīvotājiem, sākot no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 30. gadu beigām. Kopskaitā ap 12000 anketās ietverti šo cilvēku fiziskās antropoloģijas parametri, kā arī sociāli un medicīniski viņu dzīves aspekti. Savukārt fotofilmās dokumentēti tūkstošiem dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju sejas vaibstu.
Mūsu vērtības
Izzināšana
Muzejs atbalsta ziņkārību, zinātkāri, jautājumus, diskusijas un ir uzticams sabiedrotais, saskaroties arī ar sarežģītiem vai sākotnēji biedējošiem tematiem.
Cieņa
Muzeja eksponāti ir reiz dzīvojušu cilvēku ķermeņu daļas. Muzejs izturas ar cieņu pret preparātiem un to vēsturi, muzeja apmeklējumu veidojot kā jēgpilnu un izglītojošu pieredzi.
Dažādība
Muzeja darbība vērsta uz ķermeņu variāciju iepazīšanu un pieņemšanu. Anatomiski pareizs cilvēka ķermenis ir abstrakcija, tā vietā eksistē neskaitāmas ķermeņu un orgānu variācijas.
Sadarbība
Muzejs meklē un rada starpdisciplinārus saskares punktus, kas interesi par anatomisko padara pieejamāku plašākai sabiedrībai.