Vēl pāris gadu desmitus nesenā pagātnē katram medicīnas studentam bija “savs” galvaskauss. Mākslīgi modeļi, pat labi ilustrētas anatomijas grāmatas bija pieejamas ne katram, nemaz nerunājot par internetu vai mūsdienās tik ierastajām digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc īsts, privātā lietošanā nodots galvaskauss bija katra medicīnas studenta mācību procesa neatņemama sastāvdaļa.

Sirds ķirurgs profesors Pēteris Stradiņš, kas medicīnas studijas sāka 1989. gadā, muzejam izstāstīja šādu stāstu:

Studējot pirmajā kursā, mūsu grupai neticami paveicās – kursa biedrs sagādāja maisu ar “mācību materiālu” – galvaskausiem, kuri bija atrasti Ikšķilē būvniecības darbu laikā un kurus mums bija iespēja nelegāli nopirkt. Nejauši manās rokās nonāca galvaskauss ar neparasti garu īlenveida izaugumu, kuru drīzāk uzskatīju kā trūkumu, nevis priekšrocību. Nopietni apsvēru, vai šo izaugumu nevajadzētu nolauzt, lai tas nedurtos cauri maisiņam, bet nepaguvu. Pirmajā anatomijas stundā manu jocīgo galvaskausu pamanīja profesore Jēča un to apskatīja ar neslēptu sajūsmu. Tūlīt pat es uzzināju, ka man pieder unikāls eksemplārs, diemžēl pāris sekunžu vēlāk profesore man to konfiscēja. Gāja laiks, es vairākkārtīgi interesējos, kad varēšu atgūt “savu” galvaskausu, līdz man tā vietā iedeva citu, parastāku. Pēc daudziem gadiem to atkal sastapu muzejā. Īpaši pārsteigts biju, izlasot parakstu: “Dāvinājis Pēteris Stradiņš."

Muzejā galvaskauss glabājas vēl aizvien. Kas gan šajā galvaskausā bija tik īpašs, lai profesore Genovefa Jēča (1921-2011) to konfiscētu muzeja vajadzībām?

Atbilde slēpjas galvaskausa deniņkaula neparasti garajā īlenveida izaugumā. Tas ir trausls, garens kaula izaugums, kas atrodas galvaskausa abās pusēs, apakšējā sānu daļā. Pie tā stiprinās vairāki muskuļi, kas saistīti ar mēles un balsenes darbību.

Attēls no anatomy.app. Izmantots ar laipnu Anatomy Next atļauju.

Vidēji īlenveida izaugums ir 2–3 cm garš. Ja tas pārsniedz 3 cm, to uzskata par pagarinātu. Anatomijas Muzeja eksemplāra īlenveida izaugums ir labajā pusē 5,2 cm (!) garš, bet kreisajā pusē – nolūzis.

Galvaskauss ar 5,2 cm garo īlenveida izaugumu apskatāms arī jaunajā muzeja ekspozīcijā

Īlenveida izaugums saglabājies tikai labajā pusē, kreisajā tas ir nolūzis

Mūsdienās zināms, ka aptuveni 4% no visiem pasaules iedzīvotājiem īlenveida izaugums ir garāks par 3 cm. Savukārt ap 4 % no cilvēkiem, kuriem īlenveida izaugums ir pagarināts, izjūt sūdzības. Šāds pagarināts izaugums var kairināt tam blakus ejošos nervus un izraisīt nelielas, bet traucējošas sāpes kaklā, mēlē, žoklī,  grūtības norīt vai radīt svešķermeņa sajūtu kaklā. Īpaši dramatiskos gadījumos tas var nospiest miega artēriju, izraisot galvassāpes, redzes traucējumus vai pat insultu. Šo sindromu pirmo reizi 1937. gadā aprakstījis amerikāņu otorinolaringologs Vats V. Īgls (Watt W. Eagle), tāpēc medicīnā to pazīst kā Īgla sindromu.

Mums nav zināms, vai cilvēkam, kura galvaskauss apskatāms muzeja ekspozīcijā, dzīves laikā ir bijušas šādas sūdzības.