Līdz šī gada 29. martam Anatomijas muzejā būs skatāma Laimdotas Malles izstāde Biedē mani, mierini mani, biedē mani. Mākslinieces jaunā izstāde ir rezultāts sešus mēnešus ilgai radošajai rezidencei Anatomijas muzejā, kuras laikā Laimdota Malle veidoja vizuālu dialogu ar tā kolekciju, rosinot pārdomas par dzīvo un trauslo pretstatā aizgājušajam un iekapsulētajam. 

Jau iepriekš Laimdota Malle ir strādājusi pie atmiņu un aiziešanas tematikas. Izstādē "Kāds savāds, garš milzis" (2019), izstāžu ciklā "OOZE" (2023) un citos darbos viņa izmanto nospiedumu veidošanu, pārzīmēšanu un nospiedumu veidošanu plānos, puscaurspīdīgos un trauslos materiālos, lai reflektētu par cilvēku gaistamību, aiziešanu un izzušanu, mūsu vēlmi viņus paturēt un nepieciešamību palaist vaļā. Pāri palikušais – atmiņas, ķermeņi, piemiņas lietas – šķiet pakļauts nebeidzamām transformācijām, pastāvīgi atgādinot un tomēr nespējot aizstāt to, kas zaudēts.

Šajā izstādē māksliniece turpina iedziļināties sērošanas procesā, bet pēc dzīvības aiziešanas palikušais ķermenis nu iegūst jaunu, patstāvīgu eksistenci. Pētot muzejā ķermeņa daļas, kas reducētas līdz objektiem un to funkcijām, viņa jautā – cik viegli ir distancēties no elementiem, kas nelīdzinās mums pašiem, un cik grūti nošķirt redzamo no personas, ja ir saglabātas cilvēciskās iezīmes.

Jaunajā darbu ciklā Laimdota Malle veido simboliskas dažādu ķermeņu vaska čaulas un nospiedumus, kas balansē starp kustību un sastingušu laiku, ritmisku atkārtojumu un izplūšanu. Šie darbi apzināti balansē starp dažādu dzīvības formu apveidiem, jo tieši cilvēka un dabas nedalāmībā var rast atslēgu piepildītai sērošanai. Viņas darbs atsaucas uz proto-indoeiropiešu mitoloģiju, kurā pasaules un dabas cikliskums koncentrējas ap pavasara un rītausmas dievietēm. Rītausmas mājas, pilnas ar krāsām, kustību, skaņām, atjaunotni un gaismu, bija arī telpa, kurā notika transformācija un atbrīvošanās, caur sērām atgriežoties pie dziedināšanas.

Izstāde, kas tapusi kopā ar telpas mākslinieku un kuratoru Alekseju Beļecki, skaņu mākslinieci Sarmu Gabrēnu un gaismas mākslinieku Romānu Medvedevu, ir piedzīvojama kā skulpturālu objektu, attēlu, skaņas un gaismas instalācija, kas ir poētisks pētījums par esības ritu, kurā atnākšana, transformācija un izzušana ir daļa no vienotas ekosistēmas nepārtraukta cikla.

Māksliniece Laimdota Malle
Telpas mākslinieks, kurators Aleksejs Beļeckis
Izstādes komponiste Sarma Gabrēna
Gaismu mākslinieks Romāns Medvedevs
Rezidences un izstādes projekta kuratore Ieva Lībiete
Teksts Aleksejs Beļeckis, Laimdota Malle, Ieva Melgalve

Laimdota Malle ir vizuālā māksliniece, kas, izmantojot dažādus medijus, strādā ar tēlniecību, attēlu, skaņu un telpu, lai radītu instalācijas, caur kurām izzina un iztaujā kolektīvās un personīgās pieredzes. Laimdota Malle ir beigusi maģistrantūras programmu Mančestras Metropolitēna universitātē (Manchester Metropolitan University) Lielbritānijā, un maģistrantūru Latvijas Mākslas akadēmijā, gūstot starptautisku atpazīstamību ar savu radošo pieeju un inovatīvajiem meklējumiem. 2023. gadā Laimdota Malle nominēta Purvīša balvai par instalāciju OOZE.

Aleksejs Beļeckis ir starpdisciplinārs mākslinieks, kas strādā ar telpu, attēlu un rīko dažādu formu izstādes. 2024. gadā Aleksejs ir veidojis telpu Katrīnas Neiburgas izstādei, kā arī vadījis Andra Eglīša un zīmola FYODOR GOLAN izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ir viens no mākslas telpas Savvaļa rīkotājiem un ir strādājis pie vairākām Latvijas paviljonu izstādēm Venēcijas mākslas bienālē. 

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Medicīnas muzeju atbalsta biedrība un Rīgas Stradiņa universitāte.