17. augustā tika atklāta jauna izstāde – mākslinieka Padija Hārtlija intervenci Anatomijas muzejā. Britu keramiķis Hārtlijs pazīstams gan kā mākslinieks, kura radīto skulptūru nēsājusi Lady Gaga, gan kā aizrautīgs Pirmā pasaules kara artefaktu pētnieks, un viņa cilātās tēmas par kara tranšejām, traumām un iznīcību sāpīgi iekļaujas šodienas kontekstā. Hārtlijs speciāli Anatomijas muzeja ekspozīcijai izveidojis keramikas darbu sēriju "Fœtālais valdzinājums". Izstāde muzejā būs skatāma līdz 23. martam!
“Atšķirības un variācijas cilvēka ķermenī ir normāla parādība.”
“Identiska atkārtošanās cilvēka ķermenī ir gandrīz neiespējama.”
Tieši šī galvenā atziņa, ko sarunā ar mākslinieku Padiju Hārtliju izteica muzeja kuratore Ieva Lībiete, kļuva par katalizatoru viņa keramikas intervencei RSU Anatomijas muzejā. Medicīnas vēstures institūta direktora Jura Salaka uzaicināts radīt jaunu mākslas darbu kopumu visā muzejā, Padijs ir radījis keramikas darbu sēriju “Foetey Boys”, kas ir tieša reakcija uz muzeja eksponātiem, kuri savukārt ir raisījuši pārsteidzošu, negaidītu un bieži vien rotaļīgu formu attīstību, māksliniekam iedvesmojoties no atslēgas frāzes “atšķirības ir normālas”.
Tāpēc šķiet tikai likumsakarīgi, ka Padija radītās mākslinieciskās “atbildes” atšķiras un ir atkarīgas no to iedvesmas avota. Dažas no tām ir tīri vizuāla reakcija uz eksponātu vai tā pasniegšanas veidu, savukārt citas balstās uz ārējām atsaucēm, ko provocē muzejā un ap to izvietotie eksponāti.
'See no, Hear no, Speak no' / "Nedzirdēt, neredzēt, nerunāt"
Īpaši iedvesmojoša loma Padija reakcijās ir literārajām atsaucēm, sevišķi amerikāņu autores Katerīnas Danas (Dunn) 1989. gada romānam “Geek Love”, kas ir mūsdienīga Brāļu Grimmu pasaka par ceļojošu karnevālu, kurā īpašnieki Als un Lila Biņevski ar insekticīdu, indes un radioaktīvo izotopu palīdzību izdomā un rada savu unikālo aktieru (gan dzīvu, gan mirušu) ģimeni. Tas ir tumšs stāsts par varu, greizsirdību un atriebību, kur būt unikālam ir slavējami, bet būt normālam (parastam cilvēkam) tiek uzskatīts par kaut ko zemāku.
Intervenci caurvij atsauces uz latviešu un jorkšīriešu lietotām frāzēm, kurās pieminēta miesa, ķermeniski dziesmu nosaukumi un veltījumi reāli eksistējušiem 20. gadsimta karnevāla izpildītājiem.
Un tā “cirka direktors” Padijs piedāvā unikālu aktu, stāstu, joku un skeču klāstu ar savu palaidnīgo Foetey Boys palīdzību un sadarbību, lai iepriecinātu, izklaidētu, uzjautrinātu, aizrautu un — kā viņš cer — apgaismotu.
'Crosseyes the Clowns and their Juggling Jerkies' / "Greizacu klauni un viņu žonglējošie āksti"